Kas, bērziņ, tev pakāra
Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā?
Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā?
Kam vēl bija tāda vaļa Kā mazam bērziņam: Bērziņam div’ vaļiņas – Aug lapiņas, birst lapiņas.
Bērziņš auga uz akmeņa Sudrabiņa lapiņām: Tur saulīte miglu meta, Vai bij ziema vai vasara.
Bērziņš auga purvmalā Deviņām galotnēm, Iesim abas mēs, māsiņa Bērziņā šūpoties!
Bērziņš auga uz akmiņa Sidrabotām lapiņām, Bērziņš lapas darināj`, Es darinu vainadziņ`;
Bērziņš auga trim lapām Liela ceļa maliņā: Tai vienā saule lēca, Tai otrā norietēja,
Bērziņš auga ceļmalā Trijādām lapiņām; Virsū raibas, apakšā, Vidū bija sudrabotas.
Bērziņš auga uz akmeņa, Strazdiņš dzieda galiņā; Bērziņam mīkstas lapas, Strazdam skaista valodiņa.
Priede, egle lielījās, Zaļa ziemu un vasaru; Bērziņš gauži noraudāja, Lapiņām nobirstot.
Es izdzirdu gana puisi Ar bērziņu baramies: Bērziņš saka – zarus griez! Gans nogrieza galotnīti.
Bērziņš lapas darināja, Lapu lapas galiņā; Mīļā Māre ik rītiņus Migliņā slacināja.
Bērziņš meitu aicināja – Nāc, meitiņa, slotu griezt! Ne zariņa nenogriezu, Sāk bērziņis līgoties.
Bērziņš mani aicināja: Nāc, meitiņa, slotu griezt! Griez zariņus, pazarītes, Negriez pašu galotnīti;
Audz, bērziņi, nelapo Rīgas ceļa maliņā, Lai nāk Rīgas zeltenītes Šai zemē slotu griezt.
Bērziņš auga uz akmeņa Sudrabiņa lapiņām. Es gribēju vienu raut, Visas bira skanēdamas.
