Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Meitām nesa zīļu rotu,
Puišiem caunu cepurītes.
Zāļu dienas vakarā
Zāļu dienas vakarā
Pērkons Jāni stipri rāja:
Kam tas nāca tautiņās
Nepušķotu cepurīti.
Es aizgāju uz kalēju
Es aizgāju uz kalēju,
Nokalos ķirvelīt’;
Nocirt’ zaļu ozoliņ’
Ar visām bitītēm. Lasīt tālāk
No tālienes jau pazinu
No tālienes jau pazinu
Dravenieka dēliņu:
Bišu spārnu cepurīt’,
Vasku cimdi rociņā.
Bērni tēvu nepazina
Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam;
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurīte.
Siļķītei div’ meitiņas
Siļķītei div’ meitiņas,
Staigā, gurnus grozīdamas,
Pretī nāca menču dēli,
Cepurītes cilādami.
Ziedi balta, ābeļīte
Ziedi balta, ābeļīte,
Papuvītes maliņā:
Jauni puiši, art iedam,
Appušķoja cepurīti.