Cepure

Zāļu dienas vakarā

Zāļu dienas vakarā
Pērkons Jāni stipri rāja:
Kam tas nāca tautiņās
Nepušķotu cepurīti.

No tālienes jau pazinu

No tālienes jau pazinu
Dravenieka dēliņu:
Bišu spārnu cepurīt’,
Vasku cimdi rociņā.

Bērni tēvu nepazina

Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam;
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurīte.

Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Adiet, meitas, ko adiet, Vilkam zeķes noadiet: Vilkam kājas nosalušas, Dziļu sniegu bradājot.
Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.
Kas kaitēja nedzīvot Upmaliešu meitiņām: Pašas guļ dienavidu, Straume kreklus balināja.
Jāņu nakti dancot gāju, Naudu bēru zābakos, Lai teic meitas dancodamas, Tam sudraba zābaciņi.