Tautas Dziesmas

Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki.

Pērkonīti, pērkonīti, Ej garām šai vietai, Nedar' skādes mājiņai, Ne manai druviņai.

Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu graudējiņš.

Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.