Par gadskārtu Jānīts nāca Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes. Cepure, Jānīts, Zīles Ziedi balta, ābeļīte Ziedi balta, ābeļīte, Papuvītes maliņā: Jauni puiši, art iedam, Appušķoja cepurīti. Jānīšam jostu aužu Jānīšam jostu aužu Deviņiem dzīpariem: Jānīts man palīdzēja Raibas govis paganīt. Jānīts mans, Jānīts mans Jānīts mans, Jānīts mans, Es Jānīša līgaviņa: Es viņam jostu pinu Deviņiem dzīpariem. Siļķītei div’ meitiņas Siļķītei div' meitiņas, Staigā, gurnus grozīdamas, Pretī nāca menču dēli, Cepurītes cilādami. ← Jānīts brauca par gadiņu Jānīts savu kumeliņu →