Kur, Jumīti, tu gulēji
Kur, Jumīti, tu gulēji Šo garaju vasariņu? – Tīrumiņa vidiņā, Zem pelēka akmentiņa.
Kur, Jumīti, tu gulēji Šo garaju vasariņu? – Tīrumiņa vidiņā, Zem pelēka akmentiņa.
Jumim cepu gardu rausi No trijām labībām: No miežiem, no rudziem, No baltiem pūrīšiem.
Kur, Jumīti, glabājies Šādu garu vasariņu? – Klētiņā, aizdurvē, Jaunu meitu pūriņā.
Eita visi nu uz lauka Jumi ķert tīrumā: Kas saķers rudzu Jumi, Tam būs laime citu gadu.
Es atradu rudza Jumi Deviņām vārpiņām; Šogad būs tautu dēls Deviņiem kumeļiem.
Jumīts kliedza, Jumīts brēca Tīrumiņa galiņā; Jumaliņa atsaucās Apcirknīša dibenā.
Ai, Jumīti, akotīti, Gan līgoji druviņā; Līgo manā klētiņā Līdz citai vasarai.
Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti, Jaunas meitas tevi dzena; Ja nevari citur bēgt, Bēdz gubiņas galiņā.
Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti, Nu nāk tavi ķērājiņi: Nu nāk pati saiminiece Juma ņemti tīrumā.
Es redzēju vecu, vecu Pa vecaini staigājam; Vai tas bija miežu Jumis Dzelteniem zābakiem?
Es jūs lūdzu, jaunas meitas, Tīru Jumi ravējiet; Izravēj’šas tīru Jumi, Nopiniet Jumu kroni.
Jumīts veda Jumaliņu Rudzu ziedu vizināt; No kalniņa lejiņā Kūpēt kūp kumeliņi.
Kas tie tādi skūpstījās Mūsu nama pakaļā? Miežu Jumis skūpstījās Ar apiņa cekuliņu.
Jumis stāv druviņā, Vārpu kušķis rociņā, Vārpu kušķis rociņā, Vainadziņš galviņā.
Jumīts bēga runiņā, No runiņas gubiņā, No gubiņas klētiņā, No klētiņas apcirknī.
Paldies saku Jumītim Par labo birumiņu: Pilnas klētis rudzu, miežu, Pilnas ķešas sudrabiņa.
Pusistabas vien dziedāja, Vai idrai kāzas dzēra? Dziedat, visa istabiņa, Jumītei kāzas dzēra.
Kur tu brauci, rudzu Jumi, Seši bēri kumeliņi? – Laukā braucu ziemu mist Apakš zaļa velēniņa.
