Ar Saulīti lietus lija: Saules meitas kāzas dzēra. Mans bāliņš jauns nomira, Tam paņēma līgaviņu.
Vilciņam kāzas bija Pašē lapu laiciņē; Pieci vilki panākstē, Lācis galda galiņē.
Dieva dēli, Saules meitas Vidū gaisa kāzas dzēra; Mēnestiņš tecēdams - Tas pārmija gredzentiņus.
Jumīts kliedza, Jumīts brēca Tīrumiņa galiņā; Jumaliņa atsaucās Apcirknīša dibenā.
Vilciņš savus zābaciņus Mālu bedrē izsmērēja, Ka varēja svētu rītu Kazai braukti vedējos.