Līdaka

Ai, zaļā līdaciņa

Ai, zaļā līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties:
Tu dziļā jūriņā,
Es – ozola laiviņā.

Guli, guli, līdaciņa

Guli, guli, līdaciņa,
Ezeriņa maliņā,
Kamēr mani bāleliņi
Žebērkliņus kaldināja,

Es šķitos gudris būt

Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.

Līdaciņa velējās

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.

Vēzi, vēzi, sukā galvu

Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Atjās tavi precinieki:
Līdaciņa, gludgalvīte,
Zelta grožus kustināja,

Vēzis ņēma līgaviņu, Asarim saderētu. - Es vēzim atspītēšu, Es tam upi izlaidīšu. - Ja
Simtiņš aiz kalna Sīkaju putnu Norēja vēzīti Upītes malā.
Vēzi, vēzi, sukā galvu, Sargi savu cekuliņu! Līdaciņa, gludgalvīte, Seglo savu kumeliņu.
Lielai vēzis mazo kūla, Kam sajauca ūdentiņu. Lielā paša vaina bija, Kam ļipiņu kustināja.
Vēzi, vēzi, sukā galvu, Atjās tavi precinieki: Līdaciņa, gludgalvīte, Zelta grožus kustināja,