Guli, guli, līdaciņa Guli, guli, līdaciņa, Ezeriņa maliņā, Kamēr mani bāleliņi Žebērkliņus kaldināja, Bāleliņi, Ezers, Līdaka Vēzi, vēzi, sukā galvu Vēzi, vēzi, sukā galvu, Atjās tavi precinieki: Līdaciņa, gludgalvīte, Zelta grožus kustināja, Līdaciņa velējās Līdaciņa velējās Zaļas niedras galiņā: Zīda kreklis, zelta vāle, Sidrabiņa velētava. Es šķitos gudris būt Es šķitos gudris būt, Līdakām jumtu jūmu; Saskrien vārnas, žagatiņas, Noēd manu nama jumtu. Pērkoņam visa zeme Pērkoņam visa zeme, Man deviņi bāleliņi; Šķir, Dieviņ, lietus tūci Deviņiem gabaliem! ← Kam tie der veci puiši Kas kaitēja nedzīvot →