Guli, guli, līdaciņa Guli, guli, līdaciņa, Ezeriņa maliņā, Kamēr mani bāleliņi Žebērkliņus kaldināja, Bāleliņi, Ezers, Līdaka Ai, zaļā līdaciņa Ai, zaļā līdaciņa, Nāc ar mani spēlēties: Tu dziļā jūriņā, Es - ozola laiviņā. Vēzi, vēzi, sukā galvu Vēzi, vēzi, sukā galvu, Sargi savu cekuliņu! Līdaciņa, gludgalvīte, Seglo savu kumeliņu. Es šķitos gudris būt Es šķitos gudris būt, Līdakām jumtu jūmu; Saskrien vārnas, žagatiņas, Noēd manu nama jumtu. Līdaciņa velējās Līdaciņa velējās Zaļas niedras galiņā: Zīda kreklis, zelta vāle, Sidrabiņa velētava. ← Kam tie der veci puiši Kas kaitēja nedzīvot →