Tec’, māsiņa, teciņiem
Tec’, māsiņa, teciņiem, Tec’, pasaki bāliņam: Vējš nolauza ozoliņu Ar visām bitītēm.
Tec’, māsiņa, teciņiem, Tec’, pasaki bāliņam: Vējš nolauza ozoliņu Ar visām bitītēm.
Velc, bāliņ, trejus svārkus, Tev trejādas audējiņas: Auž māsiņa, auž līgava, Auž bitīte ozolā.
Visas pļavas aiz upītes Pilnas zīda pavedienu: Zirneklītis sagšas auda Mušiņām , māsiņām.
Palīdzat jūs, māsiņas, Lūku plēst, dzeiņu vīt: Man bitītes ielīdušas Greizajā ozolā
Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? – Ieš’, māsiņ, pār Daugavu Zelt’ ozolu darināt.
Atjāj Jānis Jāņu nakti Appušķotu kumeliņu; Tec, māsiņa, atcel vārtus, Lai jāj Jānis sētiņā.
Kā skudrītes siliņā, Lielu pūzni savilkušas, Tā māsiņas pulciņā Lielu darbu padarīja.
Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? -Ieš’, māsiņ, siliņā Bitītei doru cirst.
Karat, brāļi, šūpulītes Ozoliņa kārtītēm: Nāks māsiņas šūpoties Visas trejas Lieldieniņas.
Viena pate es māsiņa, Man deviņi bāleliņi; Man deviņi bāleliņi Kā tie rīta auseklīši.
Gara diena bāliņami, Gar egliti dzenejot, Tautu meita, ne māsiņa, Vēli nesa launadziņu.
Ai, lācīti, platkājīti, Kam nomini linu druvu! Ies māsiņa raudādama Tukšu pūru tautiņās.
