Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti
Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti, Jaunas meitas tevi dzena; Ja nevari citur bēgt, Bēdz gubiņas galiņā.
Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti, Jaunas meitas tevi dzena; Ja nevari citur bēgt, Bēdz gubiņas galiņā.
Slaukat, meitas, ceļmalītes, Ka var zeltu ritināt, Ka var vest tautu dēls Sudrabotu līgaviņu.
Slinkas, slinkas kaimiņ` meitas, I tās rudzus nenopļāva: Gāja zosis, gāja pīles, I tās rudzus nenopļāva.
Es jūs lūdzu, jaunas meitas, Tīru Jumi ravējiet; Izravēj’šas tīru Jumi, Nopiniet Jumu kroni.
Puiši vien ir pļāvējiņi, Caunotāmi cepurēm; Meitas vien ir ņēmējiņas Ar baltāmi drāniņām.
Plūcat, meitas, baltābolu, Metat govu laidarā: Cik ābolu saujiņā, Tik gosniņu laidarā.
Pušķoj`t, meitas, govju dārzu Ar zaļām zālītēm, Lai pušķoja Laimas māte Ar govīm, ar vēršiem.
Kas kait meža meitiņām Mežā govu neganīt: Pa ogām, pa riekstiem, Pa skābiem āboliem.
Atminiet, jaunas meitas, Kas bij liepas iedobā? Lācis kāpa liepiņā, Medutiņa meklēdams.
Man bij vaska dzirnaviņas Pie vārtiem ozolā; Kad aizgāju, tad dabūju Bites meitu malējiņu.
Atminati, jaunas meitas, Kas bij liepu dārziņā? Lācīts kāpa liepiņāji, Medutiņu gribēdams.
Siļķītei div’ meitiņas, Staigā, gurnus grozīdamas, Pretī nāca menču dēli, Cepurītes cilādami.
Bites, maitas, norējušas Manu vīru, bitenieku: Bikses vien karājās Ozolina zarinā.
Kupli auga ābelīte Novadiņa maliņā; Pa novadu meitas nāca Piektu rītu puškus lauzt.
Ūsiņš jāja pieguļā Ar bēro kumeliņu; Meitas līdzi taisījās Ūsiņam guni kurt.
Dzerat, puiši, pa puskausa, Meitas pilnu biķerīti: Meitām līka muguriņa, Mieža vārpas salasot.
Iesim, meitas, skatities, Ko tie Ventas suņi rēja. Dravinieka duj’ dēliņi Jāj gar Ventu raudadami:
Ei, pērkoni, vecai tēvs, Ko tās tavas meitas dara? – Manas meitas pūru loka, Pušķo baltas villainītes.
