Dziediet, meitas, ko gaidāt
Dziediet, meitas, ko gaidāt, Prieki nāca šai zemē: Divi laivas zelta nāca, Trešā sīka sudrabiņa.
Dziediet, meitas, ko gaidāt, Prieki nāca šai zemē: Divi laivas zelta nāca, Trešā sīka sudrabiņa.
Nākat, meitas, skatīties, Kādu koku Venta nes: Venta nes ozoliņu Ar visām bitītēm.
Klau, kur dzied lauku meitas,- Ne lapiņa nečabēja; Klau, kur dzied meža meitas,- Meža gali līgojās.
Jūra šņāca, jūra krāca, Ko tā bija norijusi? Saules meitas mazgājās, Iekrīt zelta gredzentiņš.
Kas kait Rīgas meitiņām Raibus cimdus neadīt? Gauja vērpa dzīpariņus, Daugaviņa šķeterēja.
Palīdziet, jaunas meitas, Lūku plēst, dzeiņu vīt, Man bitites salīdušas Greizajā ozolā.
Piekūst irbe tecēdama, Rauduvīte peldēdama; Piekūst mana māmuliņa, Dēlus, meitas lolodama.
Jūras māte man vaicāja, Ko zvejnieku meitas dara? – Smalki vērpa baltus linus, Siļķītēm valgus taisa.
Līdzat, meitas, man dziedāt, Es ievešu puķītēs: Viena puķe, trīs lapiņas, Trejdeviņi ziedi zied.
Čabu, čabu vāverīte Ar meitām kambarī; Jauni puiši aiz durvīm Zābaciņus klabināja.
Gana bija kaimiņmeitas Puķēm griestus pušķojušas: Ko tās puķes palīdzēja,- Kvēpi bija neslaucīti.
Bitīt’ šurpu, bitīt’ turpu, Bitīt’ šūnu šuvējiņa; Mēs, māsiņas, lielas meitas, Tāda darba nemākam.
Meitas Jāni daudzināja Jau vakar, aizvakar; Puiši, šķelmi, nedaudzina Ne Jānīša vakarā.
Gani dzina, govis māva, Es tecēju vārtu celt; Man iedeva ganu meitas Zaļu ziedu vainadziņu.
Vainadziņa vijējiņa, Kur vaiņaga loku liki? – Es pakāru liepiņā, Lai vij citas tautu meitas.
Krustu krustām puķes auga Mīļās Māras dārziņā. Kura meita godu tura, Tai pin puķu vainadiņu.
Jauni puiši, jaunas meitas, Nav vairs tālu Jāņa diena: Šī dieniņa, rītdieniņa, Parīt pati Jāņa diena.
Bitīt’ šuva atšūdama, Līkumiņus locīdama; Mēs, māsiņas, mātes meitas, Šādu darbu nemākam.
