Dravenieka līgaviņa
Dravenieka līgaviņa Necieš garda kumosiņa: Kad pietrūka kambarie, Ietek piena klētiņā.
Dravenieka līgaviņa Necieš garda kumosiņa: Kad pietrūka kambarie, Ietek piena klētiņā.
Par gadiņu Jānīts nāca, Ko mēs Jāni mielosim? Sildam pienu, cepam raušus, Pinam krāšņus vainadziņus.
Augsti cēlu Jāņa zāles, Lai telītes lielas auga, Lai tās labi lielas auga, Lai tās daudzi piena deva.
Māte, māte, sieru, pienu, Lai aug govis raibaļiņas; Kad nedosi sieru, pienu, Tad augs tādas dūmaļiņas.
Appušķoju to gotiņu, Kas vairāk piena deva; Kura piena man nedeva, Lai pušķoja veļu māte.
Ai, mīļā Māršaviņa, Svētī manas raibaliņas – Dodi pienu, dodi sieru, Dodi labu ganu zemi.
Aplīgoju sav` telītes Pašā Jāņu vakarā, Lai telītes lielas auga, Lai tās deva pulka piena.
Mīļā Māra, Piena māte, Dod man savu labumiņu, Lai pieniņš govīm tek Kā no Māras avotiņa.
Nes, Jānīti, zāļu nastu, Dod manām gosniņām; Tad būs piens, tad būs kreims, Tad būs sviests skutulā.
Sieru, pienu ganiņam, Piena sulas arājam; Kam apara papuvīti Melnajām velēnām.
Gotiņ, mana raibaliņa, Tu man saldu pienu dod; Tāpēc tevi apdziedāju, Tāpēc tevim kroni viju.
Citkārt bija labi laiki, Kad es biju kazu gans: Pienu ēdu, pienu dzēru, Pienā muti nomazgāju.
Tprunda, tprunda, jandālīt, Suns pie putras kambarī! Lai tā putra, kur tā putra, Kur tie piena kunkulīši!
Sieru, pienu ganiņam, Arājam siera sulu: Kam apara papuvīti Melnajām velēnām.
