Piens

Dravenieka līgaviņa

Dravenieka līgaviņa
Necieš garda kumosiņa:
Kad pietrūka kambarie,
Ietek piena klētiņā.

Par gadiņu Jānīts nāca

Par gadiņu Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Sildam pienu, cepam raušus,
Pinam krāšņus vainadziņus.

Augsti cēlu Jāņa zāles

Augsti cēlu Jāņa zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās labi lielas auga,
Lai tās daudzi piena deva.

Māte, māte, sieru, pienu

Māte, māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas;
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.

Appušķoju to gotiņu

Appušķoju to gotiņu,
Kas vairāk piena deva;
Kura piena man nedeva,
Lai pušķoja veļu māte.

Ai, mīļā Māršaviņa

Ai, mīļā Māršaviņa,
Svētī manas raibaliņas –
Dodi pienu, dodi sieru,
Dodi labu ganu zemi.

Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.
Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu
Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.
Aramāi zemītē Šūpulīti nekarat: Aramāi zemītē Zelta nauda apakšā.