Ai, Saulīte, māmuliņa
Ai, Saulīte, māmuliņa, Ko tie tavi kalpi dara? Zīda pļavas nenopļautas, Zelta kalni neecēti.
Ai, Saulīte, māmuliņa, Ko tie tavi kalpi dara? Zīda pļavas nenopļautas, Zelta kalni neecēti.
Ejam, bērni, pļaviņā, Sēžamiesi pulciņā: Novīsim vainadziņu, Ar ko Jāni sagaidīt.
Aiz Daugavas dori dēju, Cirv’s iekrita Daugavā; Vecainē sienu pļāvu, Vilks apēda kažociņu.
Grieze grieza rudzīšos, Paipaliņa pļaviņā; Grieze grieza maizes klaipu, Paipaliņa – siena vālu.
Kad atnāks pavasars Ar saviem jaukumiem, Tad ganiņi gavilēs Par pļavām, ataugām.
Es pārbridu ziedu pļavu, Samta kurpes kājiņā; Pilnas manas samta kurpes Zelta ziedu piebirušas.
Visas pļavas aiz upītes Pilnas zīda pavedienu: Zirneklītis sagšas auda Mušiņām , māsiņām.
Aijā, manu arājiņu, Tavu lielu rudzu lauku: Trīs dieniņas talka pļāva, Vēl maliņas neredzēju.
Man bij viena tāda bite Kā pērnā goteniņa; Ķēve ēda pļaviņā, To uznesa ozolā.
Koša pļava, kad nopļauta, Vēl jo koša, kad nogrābta; Vēl jo koši izskatās, Kad pārveda sētiņā.
