Kā zinātu Ziemassvētkus
Kā zinātu Ziemassvētkus, Kad nediltu kamaniņas; Kā zinātu Lieldieniņu, Kad nekārtu šūpulīti?
Kā zinātu Ziemassvētkus, Kad nediltu kamaniņas; Kā zinātu Lieldieniņu, Kad nekārtu šūpulīti?
Kar, bāliņi, šūpulīti, Nekar upes maliņā: Trūkst virvīte dārdēdama, Krīt māsiņa upītē.
Lieldiena, māmulīt, Kur kārsim šūpulīt`? – Kar priedei, kar eglei, Kar mazai bērziņai.
Manis dēļ tēvs, māmiņa Brūvē alu, cep maizīti; Ļaudis ēda, ļaudis dzēra, Es gulēju šūpulī.
Vāverīte, kuplastīte, Kas tev kāra šūpulīti? – Priedes zari, egles zari, Vēja māte šūpotāja.
Drīz es gāju, drīz tecēju, Kur māmiņa man` raidīja; Kā māmiņa tad tecēja, Kad raudāju šūpulī.
Pilna Māras istabiņa Sīku, mazu šūpulīšu: Kad to vienu kustināja, Visi līdzi līgojās.
Ai, bāliņi, Liela diena, Kur kārsim šūpulīti? Aiz upītes, kalniņā, Div` sudraba ozolos.
