Dodi alu, Jāņa tēvsi
Dodi alu, Jāņa tēvsi, Tad augs mieži uz akmeņa; Ja nedosi, tad neaugs Ne druviņas vidiņā.
Dodi alu, Jāņa tēvsi, Tad augs mieži uz akmeņa; Ja nedosi, tad neaugs Ne druviņas vidiņā.
Vilciņš mans tēva brālis, Lapsiņ’ mana mātes māsa. Uz vilciņu: urjaja! Uz lapsiņu: cacaca!
Jāņu tēvs bēdājās, Zaķi miežus noēduši; Tas ir labi, tā vajaga, Kam miestiņu nebrūvēja.
Nu uz māju, nu uz māju, Ko še vaira darīsim: Ne tēvam brandavīna, Ne ar` mieža alutiņa.
Ei, pērkoni, vecai tēvs, Ko tās tavas meitas dara? – Manas meitas pūru loka, Pušķo baltas villainītes.
