Jāņu tēvs bēdājās Jāņu tēvs bēdājās, Zaķi miežus noēduši; Tas ir labi, tā vajaga, Kam miestiņu nebrūvēja. Jāņi, Mieži, Tēvs Jumīts vāģus kaldināja Jumīts vāģus kaldināja Deviņiem riteņiem, Ka varēs rudzus, miežus Klētiņā ritināt. Rudzu Jumis nosakliedza Rudzu Jumis nosakliedza Rijas klona dibenā; Miežu Jumis atsakliedza Tīrumiņa galiņā. Miežu Jumis nokliedzās Miežu Jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams: Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot. Aitiņ, mana bērbaliņa Aitiņ, mana bērbaliņa, Pušķo manu augumiņu: Es pušķoju tavu kūti Jāņu dienas vakarā. ← Gara diena bāliņami Rudentiņ, bagāts vīrs →