Paldies devu māmiņai
Paldies devu māmiņai, Kas man` mazu izglabāja No guntiņas, no ūdeņa, No dūmainas istabiņas.
Paldies devu māmiņai, Kas man` mazu izglabāja No guntiņas, no ūdeņa, No dūmainas istabiņas.
Tec, upīte, upītē, Steidzies ātri jūriņā; Jūriņā dziļš ūdens, Tur tev viegli nolīgot.
Atenieši vella bērni, Bitit’ meta ūdenī. Skrej, bitit, žāveties Manā rožu dārziņā.
Jāņu nakti kumeliņus Baro pļautu āboliņu, Baro pļautu āboliņu, Dzirda tīru ūdentiņu.
Es uzvilku ūdens kreklu, Smalku zvirgzdu kažociņu, Lai varētu jūriņā Ar ziemeli rotāties.
Divi, divi, kas tie divi, Kas miedziņa negulēja? Ūdens miega negulēja, Saule, gaisu tecēdama.
Brāļam braucu sievu vest Ar tām ziedu kamanām, Strauji laižu no kalniņa, Lai birst ziedi ūdenī.
Grūti pūta jūras vēji, Žēli raud māmuliņa: Dažs māmiņas lolojums Uz ūdeņa līgojās.
Grib Dieviņš šo zemīti Ar ūdeni slīcināt; Mīļā Māra Dievu lūdza, Ap galviņu glāstīdama.
Pūti, pūti, Vāja māte, Meti mieru vakarā: Daža laba dvēselīte Uz ūdeņa līgojās:
Ganiņam, ganiņam, Visi darbi ganiņam: Ganiņš – ūdens nesējiņš, Ganiņš – malkas cirtējiņš,
Šorīt muti nomazgāju – Vairāk ledus, ne ūdeņa, Lai manai pādītei Vairāk zelta, ne sudraba.
Lielai vēzis mazo kūla, Kam sajauca ūdentiņu. Lielā paša vaina bija, Kam ļipiņu kustināja.
