Atenieši vella bērni,
Bitit’ meta ūdenī.
Skrej, bitit, žāveties
Manā rožu dārziņā.
Paldies devu māmiņai, Kas man` mazu izglabāja No guntiņas, no ūdeņa, No dūmainas istabiņas.
Tec, upīte, upītē, Steidzies ātri jūriņā; Jūriņā dziļš ūdens, Tur tev viegli nolīgot.
Jāņu nakti kumeliņus Baro pļautu āboliņu, Baro pļautu āboliņu, Dzirda tīru ūdentiņu.
Es uzvilku ūdens kreklu, Smalku zvirgzdu kažociņu, Lai varētu jūriņā Ar ziemeli rotāties.
Divi, divi, kas tie divi, Kas miedziņa negulēja? Ūdens miega negulēja, Saule, gaisu tecēdama.