Plata upe, šauras laipas
Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē.
Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē.
Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitit’ saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej’ vaska kamaniņas, Iejūdz’ sila vāverīti.
Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka līgavai: Bišu spārnu lindraciņi, No vaskiem vainadziņš.
Kur, bitītes, jūs ietit, Liela drūzma dziedādam’? -Iesim vaska ceļu liet, Dravinieka meitu ved.
Šūn, bitite, ko šūdama, Šūn man vasku kamaniņas, Lai es varu mežā braukt Priedēm zarus līdzināt.
Div’ bitītes šķindināja Garam manu augumiņu: Gribē mani izprecēt Dravinieka dēliņam;
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Saule ada vaska cimdus Dravenieka dēliņam.
Bitit’ skrēja vakarāi Caur deviņi novadiņi: Zīda groži, vaska loks, Ābolaiņi kumeliņi
Šūn, bitite, vasku krēslu Baltābola kalniņā, Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.
Ozols, meži, jauni puiši, Kā mēreni muiženieki; Medņi, lūši, pārdod vasku, Kas kaiš lepni nedzīvot?
Vai māmiņa ielikusi Pūrā vaska ritenīti? Aiz bitēm nevarēju Klētij durvju virināt.
Ne kauns bija bāliņam, Zelta jostiņ’ apjožot: Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.
Dravinieka līgavai Vaska cimdi rociņā, Vaska cimdi rociņā, Bišu spārnu cepurīte.
