Agri agri, māmulīte
Agri agri, māmulīte, Tam dēlam brokastiņu! Tam dzenītis mugurā, Vaska ripa padusē.
Agri agri, māmulīte, Tam dēlam brokastiņu! Tam dzenītis mugurā, Vaska ripa padusē.
Brālīts mans, dravenieks, Ar bitīti sadzīvoja: Brālīšam vaska cimdi, Bites šūta capurīte.
Pūces meita, lielcekule, Taisi gultu vanagami, Vanagami, nabagami, Vaska spārni piekusuši
Ieraudzīju vien pazinu Dravenieka līgaviņu: Vasku cimdi rociņā, Šūniem šūta sedzenīte.
Es aizgāju uz kalēju, Nokalos ķirvelīt’; Nocirt’ zaļu ozoliņ’ Ar visām bitītēm.
Šūn, bitīte, ko šūdama, Šūn man vaska kamaniņas: Ka es varu ciemā braukt, Atvest daiļu līgaviņu.
Bitenieka līgaviņa Tek gar sētu dziedādama: Vaska kurpes kājiņā, Ziedu cimdi rociņā.
Šūn, bitīt, vaska krēslu Baltābola kalniņā; Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.
Trūka, trūka tev, bitīte, Kad tev trūka, trūkst man ar: Kad tev trūka sila ziedu, Man trūkst vaska ritulīša.
Dravinieka meitu ņēmu, Salda medus gribēdams: Dravinieka meitiņai Vaska cimdi rociņā.
Dravenieka dēliņam Bišu spārnu cepurite, Bišu spārnu cepurite, Vasku cimdi rociņā.
Bitīt’ skrēja vakarā Caur deviņi novadiņi, Zīda groži, vaska loks, Ābolaini kumeliņi.
Kas tur mirdz, kas tur spīd Caur ozolu zariņiem? Dravinieku dēliņam Vasku cimdi rociņā.
Es atrada ganīdama Bišu austu nezdodziņu: Visapkārt izrakstīts, Vidū vaska ritulīts.
Tur atradu, tur atstāju Bitīt’ ceļa maliņā: Vaska ratus darināja, Ziedus krāva vezumā.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Bitīt’ taisa vaska pūru Mazajiem bērniņiem.
Man māmiņa ielikusi Vaska ripu pūriņā; Dravinieka meita biju, Bišu drēbes mugurā:
Silā eimu, silā teku, Silā man lieli prieki: Silā man zelta nasta, Silā vasku ritenīts.
