Skaiti, vilks, pātarus!
– Es, tēvs, nemāku:
Kazuļi, jēruļi,
Tie mani pātari.
Adiet, meitas, ko adiet, Vilkam zeķes noadiet: Vilkam kājas nosalušas, Dziļu sniegu bradājot.
Kal, kalēj, ko kaldams, Nokal man atslēdziņu, Vilkam mute jāaizslēdz, Lai ganiņu neklidzina.
Pieci vilki vilku vilka Pa slidenu ledutiņu; Div' bij kalti, trīs nekalti, Visi pieci pārtecēja.
Pieci vilki vilku vilka Pa slidenu ezeriņu; Otri pieci brīnījās, Kā tie pieci stīvējās.