Zelts

Aiz Daugavas lieli meži

Aiz Daugavas lieli meži
Dzeltenām galotnēm.
Es, pa vidu staigādama,
Viju zelta vainadziņu.

Saules meita Bārbaliņa

Saules meita Bārbaliņa,
Samijam vainugiem!
Tavs bij zelta zīlītēm,
Mans sudraba lapiņām.

Noiet Saule vakarā

Noiet Saule vakarā,
Iekrīt zelta laiviņā;
Zelta airi noskanēja,
Laiviņā iemetot.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.