Zelts

Sudrabiņa upe tek

Sudrabiņa upe tek
Caur zaļo priežu mežu;
Būtu zelta tecējuse,
Kaut skujiņas nebirušas.

Līču loču upe tek

Līču loču upe tek,
Zelta zirņa meklēdama;
Zelta zirnis patecēja
Zem sudraba sakārnīša.

Vāverei pieci pirksti

Vāverei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzentiņi:
Lec priedē, lec eglē,
Zeltu vien birdināja.

Visu mežu izstaigāju

Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Dzelža saknes, vara zari,
Zelta riesti pumpurīši

Ne kauns bija bāliņam

Ne kauns bija bāliņam,
Zelta jostiņ’ apjožot:
Trijas bites ozolā,
Seši vaska gabaliņi.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.