Labāk braucu zēģelīti
Labāk braucu zēģelīti, Nekā aru slapju zemi: Zēģelīte zeltu nesa, Smilšu auzas slapja zeme.
Labāk braucu zēģelīti, Nekā aru slapju zemi: Zēģelīte zeltu nesa, Smilšu auzas slapja zeme.
Es redzēju jūriņā Uz akmeņa uguntiņu: Tur žāvēja jūras māte Savu zeltu, sudrabiņu.
Pati Laimiņ` ielocīja Bārenei villainīti; Divi pušķus zelta lika, Trešu lika sudrabiņ`.
Es redzēju jūriņā Zelta grīsli grīļojam: Ne tas slīka, ne tas grima, Ne tas nāca maliņā.
Dārgs bij mans vainadziņš, Ne ar zeltu atpērkams: Mātes mātes darināts, Māmulītes dāvināts.
Trīs gadiņus Saule raud, Zelta zarus lasīdama. Tur nopina Saules meita Triju staru vainadziņu.
Citi ļaudis tā sacīja: Tev Laimīte noslīkusi; Es redzēju sav` Laimīti Zelta laipu laipojot.
Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? -Iešu, māsiņ, pār Daugavu Zeltozolu darināt.
Bitīt, tavu daiļu meitu Rudajām actiņām; Spīd actiņas tīra zelta Caur ozola lapiņām.
Silā eimu, silā teku, Silā man lieli prieki: Silā man zelta nasta, Silā vasku ritenīts.
Rādi manim, Jāņu māte, Kādas govis laidarā: Tumši brūnas, gaiši brūnas Zeltītiem radziņiem.
Vainag, manu vainadziņ, Vairāk zelta, ne sudraba: Divus liku zelta pušķus, Trešu tīra sudrabiņa.
Jānīts jāja Jāņu nakti Dābulainu kumeliņu, Sudrabiņa pakaviem, Zeltītiem iemauktiem.
Dieva dēls ganos gāja, Zelta rīkste rociņā; Svēta Māra pavadīja Ar sudraba slauktuvīti.
Slaukat, meitas, ceļmalītes, Ka var zeltu ritināt, Ka var vest tautu dēls Sudrabotu līgaviņu.
Silā eimu, silā teku, Laba mana sila zeme: Sili manas bites gana, Zelta naudu darināja.
Sudrabiņa grožus viju, Zeltā kalu kamaniņas, Lai brauc mana līgaviņa, Kā puķīte ziedēdama.
Ej, brālīt, miežu sēt, Es nesīšu sētuvīti. Tev dziedāja zelta zīle, Man sudraba lakstīgala.
