Manam tēvam tādas bites Manam tēvam tādas bites Kā pērnājas telēnīt’s: No ozola ar vindām Medu laida Daugavā. Bites, Daugava, Ozols Ozols auga Daugavā Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara. Lai bij gudras, kas bij gudras Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā. Es uzliku Jānīšami Es uzliku Jānīšami Zaļozola vainadziņu, Lai tas auga, lai zaļoja Kā zaļais ozoliņš. Kur, bitīte, tu dzirdēji Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā. ← Kur, vilciņi, cencerēsi Upe tek čīkstēdama →