Upe, upe, Gauja, Gauja Upe, upe, Gauja, Gauja, Valdi savu straujumiņu: Daža laba mātes meita Noraud savu arājiņu. Gauja, Māte, Meita Aiz kalniņa lejiņā Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties. Kas stāvēja bez kājiņu Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? - Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota. Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā ← Gludi galvu saglaudīju Noiet Saule vakarā →