Krustiņiem, celiņiem Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`. Bāleliņš, Meita, Tauta Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Es to tautu kumeliņu Es to tautu kumeliņu Caur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. Apsedz mani, tautu meita Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu. ← Noiet Saule vakarā Dod, māmiņa, manu tiesu →