Es neiešu ne ar vienu
Es neiešu ne ar vienu Šūpolēs šūpoties; Ieš` ar savu bāleliņu, Tas man’ viegli pašūpos.
Es neiešu ne ar vienu Šūpolēs šūpoties; Ieš` ar savu bāleliņu, Tas man’ viegli pašūpos.
Es tev lūdzu, bāleliņ, Piepļauj zaļa āboliņa: To ēdīs Jāņu zirgi, Garu ceļu tecēdami.
Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`.
Sit, Jānīti, vara bungas Sētas staba galiņā, Lai trīc visa tautu zeme, Lai dzird mani bāleliņi.
Laiva, laiva, airi, airi, Tie bij mani bāleliņi: Laiviņ’ lēca augstus viļņus, Airi vilka maliņā.
Es neiešu tautiņās Bez trejādu bāleliņu: Tēva brāļa, mātes brāļa, Mana īsta bāleliņa.
Ekur vīri ko padara, Mani balti bālelini: Kumeļā sēdēdami, Dzeni laida ozolā.
Savārguse ceļu gāju, Sēdos ceļa maliņā, Ne redz mani mīļš Dieviņš, Ne bagati bāleliņi.
