Pušķojam Jāņu māti Pušķojam Jāņu māti Ar zaļāmi zālītēmi, Lai pušķoja vasariņa Ar rudziem, ar miežiem. Jāņi, Māte, Vasara Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Aitiņ, mana bērbaliņa Aitiņ, mana bērbaliņa, Pušķo manu augumiņu: Es pušķoju tavu kūti Jāņu dienas vakarā. Sper, Pērkoni, kad sperdams Sper, Pērkoni, kad sperdams, Nesper Jāņu vakarā: Tev pieder viss gadiņš, Man tik Jāņu vakariņš. ← Grib kundzīnis tā sēdēt Vai tie mūsu Gaujas līči →