Visi gaida Jāņa dienu
Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Nāc nākdama, Jāņu diena, Ko tik ilgi kavējies? Savīst mani puķu kroņi I rozītes izravētas.
Pušķojam Jāņu māti Ar zaļāmi zālītēmi, Lai pušķoja vasariņa Ar rudziem, ar miežiem.
Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Kas gribat baltas aitas, Dzenat aitas piegguļâ, Jāņa nakti zelta rasa, Tur aitiņas mazgajàs.
Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.
Raibas vien man telītes, Kas tās raibas izraiboja? Jāņu nakti izraiboju, Jāņu zāles lasīdama.
Es tev lūdzu, bāleliņ, Piepļauj zaļa āboliņa: To ēdīs Jāņu zirgi, Garu ceļu tecēdami.
Jāņu nakti dancot gāju, Naudu bēru zābakos, Lai teic meitas dancodamas, Tam sudraba zābaciņi.
Zāļu dienas vakarā Pērkons Jāni stipri rāja: Kam tas nāca tautiņās Nepušķotu cepurīti.
Man pazuda gredzentiņš Pašā Jāņu vakarā; Gredzentiņu meklēdama, Vainadziņu pazaudēju.
Es nopinu Jāņu nakti Rudzu puķu vainadziņu, Gribēdama skaidru vīru, Tīru rudzu maizi ēst.
Savu laiku es negāju Jāņa nakti pieguļā: Jaunas meitas Jāņa nakti Nozog manu kumeliņu.
Jāņu nakti, bāleliņi, Nejājiet pieguļā: Meža māte suņus sauca, Rīdīs jūsu kumeliņus.
Viju Jāņu vakarā Dārza puķu vainadziņu: No rozēm, magonēm, No skaistām klinģerēm.
Pinat, meitas, vainadziņus Jāņa dienas vakarā: Kam būs greznis vainadziņš, Tā Jānīša līgaviņa.
Visi putni priecājāsi, Jāņu dienu gaidīdami; Kad atnāca Jāņa diena, Visi spārnus plivināja.
Augsti cēlu Jāņa zāles, Lai telītes lielas auga, Lai tās labi lielas auga, Lai tās daudzi piena deva.
