Es zvejnieka meita biju Es zvejnieka meita biju, Dravenieka līgaviņa: Es neēdu nemedotu, Nevalkāju nezeltītu. Dravenieks, Meita, Zvejnieks Steigusies tautu meita Steigusies tautu meita Pie tā mana bāleliņa: Pus aitiņas nocirpusi, Palaidusi tīrumā Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Apsedz mani, tautu meita Apsedz mani, tautu meita, Ar savām villainēm, Es tavām aitiņām Citu gadu sienu pļaušu. Dravenieka dēliņami Dravenieka dēliņami Vaska cimdi rociņā; Lai tam būtu vaska cimdi, Kad viņš būtu arājiņš. ← Ozoliņš gauži raud Jūra šņāca, jūra krāca →