Ozoliņš gauži raud Ozoliņš gauži raud, Garām jāja dravenieks; Neraud’ gauži, ozoliņ, Tā ir tava paša vaina. Dravenieks, Ozoliņš, Ozols Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Dzer par labu, ne par ļaunu Dzer par labu, ne par ļaunu Uz pādītes veselību, Ietecini alutiņu Ozoliņa kanniņā. Dravenieka dēliņami Dravenieka dēliņami Vaska cimdi rociņā; Lai tam būtu vaska cimdi, Kad viņš būtu arājiņš. ← Sieru, sieru, Jāņa māte Es zvejnieka meita biju →