Kas kaitēja nedzīvot Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka dēliņam: Bitīt’ nesa sudrabiņu Vecozola celmiņā. Dēls, Dravenieks, Sudrabs Līču loču upe tek Līču loču upe tek, Zelta zirņa meklēdama; Zelta zirnis patecēja Zem sudraba sakārnīša. Lieldienai vaicāju Lieldienai vaicāju, Kur kārt šūpoles? Avota kalnā, Sudraba stabā. Es ar savu mīļāko Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu. Grib kundzīnis tā sēdēt Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte? ← Kalnā zied ābelīte Es māsiņu vizināju →