Kalnā zied ābelīte Kalnā zied ābelīte Sidrabiņa ziediņiem; Sidrabiņa ziedi birst Uz sarkana āboliņa. Ābelīte, Kalns, Ziedi Ziedi, ziedi, ābelīte Ziedi, ziedi, ābelīte, Kas kaiš tevim neziedēt? Ne kait tevim rīta salnas, Ne ziemeļa auksti vēji. Metiet ziedus, kur metiet Metiet ziedus, kur metiet, Ventā ziedus nemetiet, Ventā ziedus nemetiet, Rumba rāva dibenā. Es māsiņu vizināju Es māsiņu vizināju Meteņdienas vakarā, Lai aug mani gari lini Ar ziliem ziediņiem. Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem. ← Dievs ar Laimu manis dēļ Kas kaitēja nedzīvot →