Lai bij gudras, kas bij gudras Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā. Bites, Lācis, Mežs, Ozols Tev, lācīti, melnas kāias Tev, lācīti, melnas kāias, Netup ceļa maliņāi; Ir meitiņas madarās, Tām dzīpari nekodās. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Melna čūska ietecēja Melna čūska ietecēja Manā bišu dārziņā; Tā nebija melna čūska, Tā bij bišu māmuliņa. ← Nāc, Jānīti, ja nākdams Saulīt` silta, māmiņ jauka →