Jūra

Jūriņ, mana māmuliņa

Jūriņ, mana māmuliņa,
Daudz tu man labu dari;
Tu man maizes devējiņa,
Tu man’ mīļi vizināji.

Kas kaitēja nedzīvot

Kas kaitēja nedzīvot
Lielas jūras maliņā;
Cik jūriņa viļņus meta,
Tik izmeta sudrabiņu.

Kas varēja to darīt

Kas varēja to darīt –
Vidū jūras kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.

Par ko saule bāli lēca

Par ko saule bāli lēca,
Par ko bāli norietēja?
Vakar slīka ošu laiva,
Simts noslīka zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu.

Jūra, jūra, Gauja, Gauja

Jūra, jūra, Gauja, Gauja,
Tu ar mani ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arājiņš.

Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.
Jāņa tēvs alu dara No līduma miezīšiem; Pēterītis raugu lika No trīs ošu lapiņām.
Dod man alus nodzerties Jele zīles nadziņā; Es mācēju miežus pļaut Celmojāi līdumā.
Kam tie rudzi, kam tie mieži, Kam tie kuplie ozoliņi? Tēvam mieži, mātei rudzi, Bitēm
Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu.