Jūriņ, mana māmuliņa,
Daudz tu man labu dari;
Tu man maizes devējiņa,
Tu man’ mīļi vizināji.
Kas kaitēja nedzīvot
Kas kaitēja nedzīvot
Lielas jūras maliņā;
Cik jūriņa viļņus meta,
Tik izmeta sudrabiņu.
Kas varēja to darīt
Kas varēja to darīt –
Vidū jūras kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
Jūra šņāca, jūra krāca
Jūra šņāca, jūra krāca,
Ko tā bija norijusi?
Saules meitas mazgājās,
Iekrīt zelta gredzentiņš.
Par ko saule bāli lēca
Par ko saule bāli lēca,
Par ko bāli norietēja?
Vakar slīka ošu laiva,
Simts noslīka zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu.
Jūra, jūra, Gauja, Gauja
Jūra, jūra, Gauja, Gauja,
Tu ar mani ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arājiņš.