Jānīts jāja gadapkārtu
Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu.
Jānīts jāja gadapkārtu, Atjāj Jāņu vakarā, Saimniecei sieru prasa, Saimniekam miežu alu.
Ūsiņā, Mārtiņā, Saldu daru alutiņu: Mārtiņš miežus audzināja, Ūsiņš labus kumeliņus.
Aiz kalniņa miežus sēju, Lai vārniņas nenoēd; Es Jāņiem alu daru Kumeliņa pēdiņā.
Jāņa tēvs alu dara No līduma miezīšiem; Pēterītis raugu lika No trīs ošu lapiņām.
Dod man alus nodzerties Jele zīles nadziņā; Es mācēju miežus pļaut Celmojāi līdumā.
Kam tie rudzi, kam tie mieži, Kam tie kuplie ozoliņi? Tēvam mieži, mātei rudzi, Bitēm kuplie ozoliņi.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kuplie ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kuplie ozoliņi.
Jumim cepu gardu rausi No trijām labībām: No miežiem, no rudziem, No baltiem pūrīšiem.
Gudrajam dēliņam Trīs naudiņas vasarā: Auga rudzi, auga mieži, Lien bitītes ozolā.
Jūrā eimu, jūrā teku, Jūrā mani daudz vajaga: Jūrā mani mieži, rudzi, Jūrā bēri kumeliņi.
Kas vilkam miežus sēja, Kas stādīja apenīšus? Ik vakarus gavilēja Smalkā priežu siliņā.
Ai, upīte, olainīte, Tavu daiļu līkumiņu: Citā sēju miežus, rudzus, Citā stādu apentiņus.
Jūra, jūra, Gauja, Gauja, Tu ar mani ienaidā: Jūrā slīka trīs bāliņi, Gaujā miežu arājiņš.
Lai zied rudzi, lai zied mieži, Lai zied visa labībiņ`; Sīpoliņi lai nezied, Lai zied pate saimeniec`.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kupli ozoliņi.
Ai bitīte, vīvuliņa, Ko mēs divi darījām? Dzērām miežu alutiņu, Dārziņā gulēdami.
Klētī eju, klētī teku, Klētī man visi prieki: Klētī rudzi, klētī mieži, Klētī visa labībiņa.
Līka, līka miežu vārpa, Melna bārda pļāvējam; Lai Dievs deva brūveram Tādu melnu alutiņu.
