Laima

Tā ir mana Kārta, Laima

Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.

Dievs ar Laimu manis dēļ

Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laima liedza arājiņu.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.

Laima mana māmulīte

Laima mana māmulīte,
Es Laimītes meita biju.
Kādu mūžu gribējos,
Tādu pati paņēmos.

Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Gara diena bāliņam, Gar' eglīti dzenījot: Tautu meita, ne māsiņa Vēli nesa launadziņu.
Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu
Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka, Bite
Saules meita Bārbaliņa, Samijam vainugiem! Tavs bij zelta zīlītēm, Mans sudraba lapiņām.