Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.
Dievs ar Laimu manis dēļ
Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laima liedza arājiņu.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.
Kam tie kalni, kam ielejas
Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimai lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
Man’ Laimina nolikusi
Man’ Laimina nolikusi
Dravinieka dēliņam;
Kā bitīte ietecēju
Dravinieka pagalmā.
Laima mana māmulīte
Laima mana māmulīte,
Es Laimītes meita biju.
Kādu mūžu gribējos,
Tādu pati paņēmos.