Tumsiņā, vakarā
Nedrīkstēju viena iet;
Dievīņš man biedram nāca,
Mēnestiņš gaišumam.
Dieva dēli, Saules meitas
Dieva dēli, Saules meitas
Vidū gaisa kāzas dzēra;
Mēnestiņš tecēdams –
Tas pārmija gredzentiņus.
Gaiša bija tā naksniņa
Gaiša bija tā naksniņa,
Kad spīdēja Auseklītis;
Vēl gaišāka tā naksniņa,
Kad spīdēja mēnestiņš.
Mēnestiņis, karavīris
Mēnestiņis, karavīris,
Tecēj’ dienu, tecēj’ nakti:
Dienu tecēj’ tīrus laukus,
Nakti rijas kuldināj’.
Mēnestiņš zvaigznes skaita
Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā;
Visas bija vakarā,
Auseklīša vien nebija: Lasīt tālāk
Kas to teica, kas redzēja
Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestīņš, tas redzēja,
Tas nojēma vainadziņu.
Kur tu teci, Mēnestiņi
Kur tu teci, Mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
– Karā eimu, karā teku
Jaunu puišu palīgā.