Pērkonītis ducināja Pērkonītis ducināja Visu garu vasariņu; Nu dūc mana istabiņa Mārtiņdienas vakarā. Pērkons, Vasara Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Pērkonim melni zirgi Pērkonim melni zirgi, Ar akmeni nobaroti, Dzer sudraba ūdentiņu Tēraudiņa silītē. ← Mēness jēma Saules meitu Ai, menciņa, zeltspārnīte →