Lācīts kāpa ozolā Lācīts kāpa ozolā, Bitīt’ koda pakaļā; Vai tu traka, nepazini Sava veca dravenieka? Dravenieks, Lācis, Ozols Ozols auga Daugavā Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara. Lai bij gudras, kas bij gudras Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā. Es uzliku Jānīšami Es uzliku Jānīšami Zaļozola vainadziņu, Lai tas auga, lai zaļoja Kā zaļais ozoliņš. Kur, bitīte, tu dzirdēji Kur, bitīte, tu dzirdēji, Dravinieku gav'ļojam? -Es dzirdēju vecumā, Smuidrajā ozolā. ← Ganiņam, ganiņam, Man bij vaska dzirnaviņas →