Rādi manim, Jāņu māte Rādi manim, Jāņu māte, Kādas govis laidarā: Tumši brūnas, gaiši brūnas Zeltītiem radziņiem. Jāņi, Māte, Zelts Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Rudzīt`s meta zelta vilni Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Es redzēju Daugavā Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš! ← Kas bi gudris tēva dēlis Jumīts kliedza, Jumīts brēca →