Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu:
Tur žāvēja jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
Pērkons brauca pa jūriņu
Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā.
Rudzīt`s meta zelta vilni
Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams.
Skaisti, skaisti noziedēja
Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu.
Es redzēju Daugavā
Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš!