Jūriņa

Ai, zaļā līdaciņa

Ai, zaļā līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties:
Tu dziļā jūriņā,
Es – ozola laiviņā.

Es izbraucu jūriņā

Es izbraucu jūriņā
Ar ziemeli spēlēties;
Ziemeļam baltas putas,
Man jo baltas zēģelītes.

Es redzēju jūriņā

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu:
Tur žāvēja jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Kas gribeja baltas aitas, Lai dzen aitas pieguļâ, Jāņa (Jāņu) nakti zelta rasa, Tur aitiņas
Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēja? Pate Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kalnā kāpu skatīties, Kā raženi upe tek: Pa malām zelts tecēja, Vidū rit sidrabiņš.