Upīt’ tecēj’ čurkstēdama
Upīt’ tecēj’ čurkstēdama Smalkajām pērlītēm; Iesim, meitas, salasīt, Šūsim pērļu vainadziņ’s.
Upīt’ tecēj’ čurkstēdama Smalkajām pērlītēm; Iesim, meitas, salasīt, Šūsim pērļu vainadziņ’s.
Upe tek skanēdama Sīkajām podziņām; Eit’, brālīši, atnesat, Mazajai māsiņai.
Vai upīte vien tek strauji, Strauji tek Daugaviņa, Strauji tek Daugaviņa Gar ozolu līcīšiem.
Strauja upe, balti oļi, Vidū kuplis ozoliņš; Straume nesa ozoliņu Ar visām bitītēm.
Tevis dēļ, straujupīte, Nenāk mani bāleliņi, Zina tevi celiņā Dienu nakti līgojot.
Upe, upe, meita, meita, Abas vienu daiļumiņu: Upe nesa sīkas olas, Meita zīļu vainadziņu.
Ai, upīte, olainīte, Tavu daiļu līkumiņu: Citā sēju miežus, rudzus, Citā stādu apentiņus.
Upe, upe, meita, meita – Abas vienu daiļumiņu: Tek upīte riņķodama, Iet meitiņa dziedādama.
Kas kait Rīgas meitiņām Raibus cimdus neadīt? Gauja vērpa dzīpariņus, Daugaviņa šķeterēja.
Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm: Ne tur var laivu laist, Ne kumeļu dzirdināt.
Kas kaitēja nedzīvot Gaujas līču malīnā: Baltu vilku mugurā, Mellu mērcu ūdenē.
Uz Ventiņas laba dzīve, Tur migliņa ilgi stāv: Var miedziņu izgulēt, Var darbiņu padarīt.
Sidrabiņa upe tek Garām manu glāžu logu; Tur es savus sārtus vaigus Ik rītiņu nomazgāju.
Kalniņā ievas zied, Lejiņā upe tek; Kalnā kāpu pušķoties, Lejiņā mazgāties.
Visa upes klusu tek, Mūs’ upīte skanēdama: Citas upes dūņas nes, Mūs’ upīte sudrabiņu.
Upe tek čīkstēdama, Daugaviņa skanēdama: Upītē kārkli čīkst, Daugavā sudrabiņš.
Kas stāvēja bez kājiņu, Kas tecēja negrožots? – Migla stāv bez kājiņu, Upe tek negrožota.
Aiz kalniņa lejiņā Sidrabota upe tek, Ik rītiņu saule nāca Pie upītes padzerties.
