Sidrabiņa upe tek Sidrabiņa upe tek Garām manu glāžu logu; Tur es savus sārtus vaigus Ik rītiņu nomazgāju. Rīts, Sidraba, Upe Plata upe, šauras laipas Plata upe, šauras laipas, Pāri teku drebēdama: Stīgu dzenis mugurā, Vaska ripa padusē. Strauja, strauja upe tek Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm. Eita, brāļi, raugaties, Ko ta strauja upe nes. Ta nes zaļu ozoliņu Ar lasīt tālāk Upīt’ saka tecēdama Upīt' saka tecēdama: Man nav viena līkumiņa; Daža laba siena kaudze Guļ tavā līkumā. Eita, ļaudis, skataities Eita, ļaudis, skataities, Kādu koku upe nes: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm. Dravinieka līgaviņa Tek gar malu raudādama. ← No tālienes es pazinu Līgo rudzi, līgo mieži →