Sidrabiņa upe tek
Garām manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņu nomazgāju.
Strauja, strauja upe tek
Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm. Eita, brāļi, raugaties, Ko ta strauja upe nes. Ta nes zaļu ozoliņu Ar lasīt tālāk
Upīt’ saka tecēdama
Upīt' saka tecēdama: Man nav viena līkumiņa; Daža laba siena kaudze Guļ tavā līkumā.
Eita, ļaudis, skataities
Eita, ļaudis, skataities, Kādu koku upe nes: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm. Dravinieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.
Sīku loku upe tek
Sīku loku upe tek, Zaru, zaru Daugaviņa. Upe loku pieņēmuse, Daugaviņa dvēselīšu.