Skrej, bitīte, kur skriedama
Skrej, bitīte, kur skriedama, Skrej manā sētiņā: Mana sēta zelta kalta, Sudraboti vītolīš’.
Skrej, bitīte, kur skriedama, Skrej manā sētiņā: Mana sēta zelta kalta, Sudraboti vītolīš’.
Nedod mani, māmulīte, Vītoliņa sētiņā: Vītolam biezas lapas, Neredz dienu izaustam,
Vītols auga pagalmā, Es vītola pakrēslī; Vītols zarus darināja, Es darinu vainadziņu.
Kādēļ auga vītolņš Glumajām lapiņām Mīļa Māra sviestu taisa. Rokas slauka vītolā.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kuplie vītoliņi? Rudziem kalni, rudziem lejas, Bitēm kuplie vītoliņi.
Vītols auga dīķmalā, Es vītola ēniņā; Redz vītolu nocērtot, Man` tautās aizvedam.
