Vītols auga dīķmalāVītols auga dīķmalā, Es vītola ēniņā; Redz vītolu nocērtot, Man` tautās aizvedam. Dīķis, Vītols Mīļa Māra govis skaita Mīļa Māra govis skaita, Vītolāi sēdēdama. Dod, Māriņa, man gosniņu, Kas no simta atlikās! Vītols auga pagalmā Vītols auga pagalmā, Es vītola pakrēslī; Vītols zarus darināja, Es darinu vainadziņu. Kam tie kalni, kam tās lejas Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kuplie vītoliņi? Rudziem kalni, rudziem lejas, Bitēm kuplie vītoliņi. ← Dravinieka bāliņamJūra šņāca, jūra krāca →