Kādēļ auga vītolņš
Glumajām lapiņām
Mīļa Māra sviestu taisa.
Rokas slauka vītolā.
Skrej, bitīte, kur skriedama, Skrej manā sētiņā: Mana sēta zelta kalta, Sudraboti vītolīš'.
Vītols auga dīķmalā, Es vītola ēniņā; Redz vītolu nocērtot, Man` tautās aizvedam.