Kādēļ auga vītolņš
Glumajām lapiņām
Mīļa Māra sviestu taisa.
Rokas slauka vītolā.
Es uzkāpu kalniņā
Es uzkāpu kalniņā Meža balsis klausīties: Oši, kļavi gavilēja, Vītoliņš čivināja.
Skrej, bitīte, kur skriedama
Skrej, bitīte, kur skriedama, Skrej manā sētiņā: Mana sēta zelta kalta, Sudraboti vītolīš'.
Nedod mani, māmulīte
Nedod mani, māmulīte, Vītoliņa sētiņā: Vītolam biezas lapas, Neredz dienu izaustam, Neredz dienu izaustam, Ne saulīti uzlecam.
Kam tie kalni, kam tās lejas
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kuplie vītoliņi? Rudziem kalni, rudziem lejas, Bitēm kuplie vītoliņi.