Kam tie kalni, kam tās lejas Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kuplie vītoliņi? Rudziem kalni, rudziem lejas, Bitēm kuplie vītoliņi. Bites, Kalns, Vītols Melna čūska ietecēja Melna čūska ietecēja Manā bišu dārziņā; Tā nebija melna čūska, Tā bij bišu māmuliņa. Miežu Jumis nokliedzās Miežu Jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams: Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot. Ozolīti, zemzarīti Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejīnā? Cūkas tavas saknes raka, Zaļas zāles meklēdamas; Pāri tevi bites skrēja, Garām jāja dravinieki. Kam tie kalni, kam tās lejas Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie zaļie ozoliņi? Priedēm kalni, eglēm lejas, Bitēm zaļi ozoliņi. ← Gausi nāca, nu atnāca Smalku skuju priedīt’ dēju →